Klīniskā bibliotēka · Sarežģītas patoloģijas

Urīnceļu infekcija (UTI)

Visbiežākā urīnizvades sistēmas bakteriālā infekcija.

Tā rodas, kad baktērijas, visbiežāk Escherichia coli no gremošanas trakta, iekļūst urīnizvadkanālā un savairojas urīnpūslī.

Tā izraisa dedzinošu sajūtu urinējot, ļoti biežu vajadzību urinēt nelielu daudzumu, duļķainu urīnu ar spēcīgu smaku un dažreiz krampjus vēdera lejasdaļā.

Skatīt anatomijas shēmas →

Papildu informācija

Urīnceļu infekcija īpašos apstākļos, kurai nepieciešama ilgāka ārstēšana.

Definīcija

Urīnceļu infekciju sauc par komplikētu, ja tā norit ar katetru, akmeņiem, urīnceļu anatomiskām īpatnībām vai novājinātam cilvēkam. Šādos gadījumos ir lielāks risks infekcijai izplatīties uz nierēm.

Cēloņi

Baktērijas, kas kolonizē pastāvīgo katetru, nepilnīga urīnpūšļa iztukšošanās vai nosprostojums.

Diagnoze

Urīna uzsējums ar jutību pret antibiotikām.
Asins analīzes un asins uzsējums drudža gadījumā.
Ultrasonogrāfija, lai pārbaudītu, vai nav nosprostojuma vai akmeņu.

Ārstēšana

Ilgāks un konkrētajam ierosinātājam pielāgots antibiotiku kurss, kā arī cēloņa novēršana: katetra nomaiņa, akmeņu vai nosprostojuma ārstēšana. Nepieciešama rūpīga medicīniskā uzraudzība.

Nateen padomi

Gulošam cilvēkam vai pacientam ar katetru urīnceļu infekcija var izraisīt noplūdes ap caurulīti. Mati uzsūcošais paladziņš aizsargā matraci un atvieglo apkopi; āda katru reizi tiek notīrīta un nosusināta.

Izglītojošs saturs, kas sagatavots ģimenēm un aprūpētājiem. Tas neaizstāj konsultāciju: diagnozi nosaka un ārstēšanu izvēlas ārsts, inkontinences aprūpes māsa vai fizioterapeits.